Ekoloģisma veidošanos ir ietekmējuši tādi faktori kā industrializācija, racionalizācija, vides problemātika, dabas katastrofas, resursu ierobežotība, kas rosina cilvēkus vērsties pret dabas savtīgu izmantošanu un cīnīties par dabas saglabāšanu cilvēces izdzīvošanas interesēs. Liela ekoloģisko kustību attīstība notika 20.gs. 60. un 70. gados.
Ekoloģisms kritizē pieņemtos priekšstatus, uz kuriem ir pamatotas konvencionālās politiskās idejas, jo ievēro vērtības, kuras ir nepieciešamas dzīvo būtņu izdzīvošanai. Ekoloģisti uzsver, ka viņi tikai piedāvā citādākus veidus kā izmantot dabas resursus, lai tie vēl ilgi kalpotu cilvēcei, nevis pavisam pārtraukt to lietošanu. Ekoloģisma centrālās tēmas ir:
ekoloģija – centrālais princips visām zaļajām kustībām. Dabas pasaule ir izveidota uz ekosistēmu kompleksa pamata, lielākā no kurām ir ekosfēra jeb biosfēra. Cilvēki uzskata, ka viņi ir šo ekosistēmas sfēru pārvaldītāji un ar tām var rīkoties pēc saviem ieskatiem, tādēļ zaļo kustības vēršas pret to, lai daba netiktu izmantota tik tālu, ka tās vairs nepaliek. Pārāk iejaucoties ekosistēmā ir iespēja panākt dabas disbalancu, kam var būt neatgriezeniskas sekas, kuras nodrošinātu cilvēces izdzīvošanu neiespējamu. …
