Arhitektūra
Sākotnēji baznīcu velves un sienu augšējās daļas greznoja mozaīkas, sienu apakšējās daļas noklāja ar krāsainām akmens plāksnēm.
9. -10.gs. radās tendence gan baznīcu sienas, gan velves, kupolus, griestus un apsīdu pilnībā noklāt ar freskām un mozaīkām.
Tajā laikā bija ļoti stingra svēto tēlu izvietojums kārtība:
Centrālā kupola vidu atradās Kristus Visuvaldītājs,
Uz kupola burām evaņģēlisti,
Apsīdas centrā atradās Dievmāte,
Dievmātes abās pusēs kā sargi tika gleznoti erceņģēļu tēli.
Uz citām arhitektoniskajām detaļām daudzfigūru kompozīcijas – Kristīšanas aina, skati no Kristus un Jaunavas Marijas dzīves.
…
