Agamemnons pārmetot Odisejam saka: “Cik tādi vīri uzskatos ir svarstīgi!” Odiseja domas par Ajantu, salīdzinājumā ar tām, kādas tās bija lugas pirmajā dialogā, ir ļoti mainījušās. Agamemnons negribīgi, bet tomēr piekrīt apglabāt līķi, jo viņš, lai arī ļoti pretojās, tomēr ciena Odiseju un viņa viedokli un uzskata viņu par vislabāko draugu starp grieķiem. Odisejs salīdzinājumā ar Agamemnonu ir mierīgs un pārliecināts par savu nostāju, tāpēc arī bija spējīgs salauzt Agamemnona spītību.
Ja Ajantu nogalināja cilvēka emocionālais vājums, tad cēloni tam radīja Dievu necieņa. To veicināja negodīgi Atreidu lēmumi, kuru rezultātā bruņas nodeva Odisejam. Var arī norādīt uz Odiseja vainu, pieņemot Ahilleja bruņas, jo viņš apzinājās, ka nav pelnījis šādu godu. Odisejs galu galā izpirka savu vainu, pienācīgi godājot un apglabājot Ajantu pēc nāves. Tomēr nevar noliegt, ka cilvēka daba ir nemainīga un kļūdas pieļauj ikviens. Tāpat šajā situācijā nevar norādīt uz vienu vienīgu vainīgo. Galvenais ir nenosodīt citus, kad no paša nevainības nav ne miņas.
…
