Ilgi domāju, kā Jūs uzrunāt: cienījamie vienaudži, novadnieki.Bet tad es sapratu, ka cilvēki!
Cilvēku pasaule...
Tajā nav nekā viengabalaina un pavisam vienāda. Tā nekad nebūs pilnīgi gatavs-viss ir kustībā un mainībā. Katrs cilvēks šajā pasaules telpā ieiet savādāks un pavisam droši-neatkārtojams. Ikviens sākumā ir kā sīks un necils akmentiņš, taču likteņiem savedot mūs kopā, veidojas pasaules mozaīka. Ne jau katrs šis unikums spēj un prot savus dzīves ceļus izstaigāt droši un nemaldīgi-ar savu „es”, ar savu iekšējo un ārējo neatkārtojamību.
Cilvēks-hameolns. Vēstures griežos, šodienas politiskajā arēnā, sadzīvē, līdzās.
Vēstures līkločus un šodienas dzīvi iepazīstot redzu, ka cilvēki visos laikos nav spējuši vienlīdz stingri un pārliecinoši aizstāvēt savus principus pašlabuma, sīkumaina aprēķina un alkatības dēļ. Ir bijuši un droši vien arī būs bezprincipu cilvēki, kad nākas būt neierastas, pat traģiskas izvēles priekšā. Tādi, kam vieglāk pielāgoties, lai izdzīvotu. Pielāgoties, mainot savus uzskatus, savu pārliecību. Bet es priecājos, ka visi tādi nav. Kā piemēru varu minēt manu klasesbiedreni-Liānu, viņa nebaidās būt pati, nepakļaujas citiem un neuzspiež arī savu viedokli, tādejadi padarot klases dzīvi jautrāku, krāsaināku un liek visiem pasmaidīt.…
