Osmoze augu šūnās
Visu dzīvo organismu uzbūves pamatvienība ir šūna. Šūnas ir līdzīgas pēc ķīmiskā sastāva, bet dažādiem organismiem ir atšķirīga to uzbūve un veicamās funkcijas. Augu un dzīvnieku šūnām kopīgs ir kodols, mitohondriji, membrāna, endoplazmatiskais tīkls, Goldži komplekss, ribosomas, lizosomas, vakuolas. Tikai augu šūnās atrodas hloroplasti, šūnapvalks, savukārt tikai dzīvnieku šūnās ir centriolas. Vielu transportu šūnā veic plazmatiskā membrāna. Vielu izkļūšana caur plazmatisko membrānu ir atkarīga no molekulu izmēriem un to fizikālajam īpašībām. Nemainīgu šūnas iekšējo vidi nodrošina osmoze. Uzbūves un funkcijas atšķirības ir svarīgas, jo tās parāda, kā organismi pielāgojas savai videi un veic savas funkcijas, atkarībā no tā, vai tie ir augi vai dzīvnieki.
Visos organismos ir noteikta sāļu koncentrācija. Osmoze ir ūdens molekulu pāreja caur puscaurlaidīgām membrānām, piemēram, šūnu membrānām, no mazāk koncentrēta šķīduma uz koncentrētāku šķīdumu. Šī procesa mērķis ir regulēt šūnas lielumu, novēršot tās pārāk mazu vai pārmērīgu piepildīšanos ar ūdeni.
…
