Jau pašā senatnē – cilvēces pirmsākumos - cilvēki ir koncentrējušies grupās vairāku iemeslu dēļ. Galvenokārt, lai izdzīvotu. Cilvēks nav radīts vientulībai, bet gan sabiedrībai. Kad viņš piedzimst, viņam ir ģimene; kad viņš iet skolā, viņam ir klasesbiedri; studiju gados ir studiju biedri, vēlāk darbabiedri, un tad pašam sava ģimene. Nekad cilvēks nav viens, jo viens viņš nevar eksistēt, ir neaizsargāts. Visu laiku cilvēks ir kādā mazā grupā. Mazās grupas ietilpst lielās grupās, bet lielās grupas veido sabiedrību.
Visu mūsu dzīves saistās ar darbošanos mazā vai lielākā kolektīvā, tāpēc, manuprāt, zelta vērtē ir izanalizēt, kā labi un ātri iejusties grupā, kā radīt par sevi labu iespaidu, kā izturēties un kā uzsākt sarunu. …
