3. globalizācija un lokalizācija
Lokalizācija– process, kas maina globalizācijas tendences par labu vietējai attīstībai, jeb politiskā diskriminācija par labu vietējam. Lokalizācijas mērķis ir vietējiem iedzīvotājiem atdot tiesības un kontroli pār vietējo politiku un ekonomiku, kas tos ietekmē. Tas veicinātu vietējo kohēziju un saliedētību, samazinātu nabadzību un nevienlīdzību, uzlabotu dzīves apstākļus, sociālo infrastruktūru, vides kvalitāti un palielinātu drošību. Viens no priekšnosacījumiem, lai to realizētu, ir stingra, decentralizēta un demokrātiska pašpārvalde, uz ko balstās vietējo lēmumu pieņemšana. Tai ir jābūt finansiāli un morāli spējīgai risināt vietējās problēmas un sadarboties ar vietējiem iedzīvotājiem un institūcijām vietējā, nacionālā un starptautiskā līmenī. Lokalizācija nenozīmē norobežošanos no ārpasaules, bet vietējo iedzīvotāju kontrolētu attīstību, kas, cik iespējams, izmanto vietējos resursus (finanses, darbaspēku un dabas resursus) un apmierina vietējās vajadzības un patēriņu. Tā nozīmē:
• pašnodrošinātu ekonomiku un mazāku atkarību no ārējiem faktoriem:finanšu un preču tirgiem;
• atdot vietējiem iedzīvotājiem kontroli pār ekonomiku un politiku;
• varas decentralizāciju;
• tādas politikas nodrošināšanu, kas stiprina vietējo daudzveidību kultūras, ekonomikas un citās sfērās;
• cilvēku tiesības uz pašnoteikšanos u. tml.
…
