Autora attieksme pret varoni
H. Ibsens ar Pēra Ginta tēlu vēlējās attēlot ne tikai kāda konkrēta cilvēka, bet lielas sabiedrības daļas rakstura iezīmes. Viņš vēlējās raisīt pārdomas par cilvēka iekšējo būtību, īpašībām, kuras mēs labprātīgi nevēlamies atklāt apkārtējiem. Par cilvēkiem, kas izvairās no atbildības un “iet apkārt” kā lieliem, tā maziem sarežģījumiem, problēmām, izvairās skatīties tām acīs. Par to, ka kaut reizi dzīvē mums ir jāpieņem skaudrā patiesība, jāstājas tai pretī:
Ej apkārt, teica Līkais!
Nē, šoreiz ne,
Es eju taisni, kaut nāve būtu te!
Autors ar Branda tēlu un apkārtējo attieksmi pret viņu izrāda savu sašutumu un vilšanos par Norvēģijas rīcību, kad Dānijai uzbruka prūši. Uz Branda pleciem tiek uzlikts daudz smagu nastu, sākot ar apkārtējo atraidījumu un nesapratni un beidzot ar mīļotās sievas un dēla zaudējumu. Brandam ir jāizcieš lielas grūtības un ciešanas, taču viņš to izdara, iedams tām visām cauri, stalti izslējies, jo tā taču ir dzīve, vai ne?
Tak neviens, ko grēki sedz,
Ir kā aklis – neparedz,
Cik daudz tumsas vārdā: d z ī v o t!
…
