-
Embrija gremošanas sistēmas orgānu attīstība un traucējumi
Aknu anomāliju variācijas ir ļoti daudzveidīgas. Tas attiecas gan uz aknu daiviņu skaitu un formu, gan uz žultsvadu sistēmu.
Ekstrahepatisko žultsvadu atrēzijas rezultātā veidojas žults teces nosprostojumi, kas izraisa žultspūšļa un aknu izvada (ductus hepatopancreaticus) paplašināšanos un aknu tālākos bojājumus.
Visbiežāk novērojamās anomālijas ir ekstrahepatisko žultsvadu dubultošanās un žultspūšļa paplašināšanās. Par aizkuņģa dziedzera anaomāliju uzskatāma, piemēram, dubultošanās, kas veidojas, ja savstarpēji nesaplūst abi aizkuņģa dziedzera aizmetņi.
Par gredzenveida vai anulāro aizkuņģa dziedzeri dēvē tā gredzenveida formu ap divpadsmitpirkstu zarnu un vārtu vēnu (vena portae), kas var izraisīt divpadsmitpirktu zarnas un vārtu vēnas nosprostojumu.
Aizkuņģa dziedzera izkliedētie audi var nonākt visdažādākajās vietās, piemēram, oesophagus apakšējā daļā, kuņģa gļotāda vai Mekeļa divertikula sieniņā.
…
Mute Pirmatnējā mute (stomodeum) izveidojas 4. attīstības nedēļā, ektodermai ieliecoties uz iekšu un saskaroties ar slēgto priekšējās zarnas kraniālo galu. Saskares vietā no ektodermas un entodermas veidojas orālā jeb mutes membrāna. Pirmējā mute arī pēc orālās membrānas izzušanas ir sekla. Ap to veidojas aizmetņi, kas augdami pakāpeniski padziļina mutes dobumu. Aukslejas Auksleju veidošanās sākas 5. attīstības nedēļā. Pirmējās aukslejas rodas no saaugušiem mediālajiem deguna izaugumiem, kas augšžoklī veido intermaksillāro segmentu. Sekundārās aukslējas attīstās no laterālā augšžokļa izaugumiem, kas pa vienam atrodas katrā mutes pusē. Mēles aizmetnim virzoties dziļāk mutē, abi laterālie aukslēju aizmetņi saaug gan viens ar otru, gan ar primārajām auklējām un veido definitīvās aukslējas. Tās savukārt saaug ar deguna starpsienu. Laterālo aukslēju saaugšanas vietā abu aizmetņu epitēlija šūnas saistās ar šūnu adhēzijas molekulām. Pēc aukslēju saaugšanas deguna dobums ir saistīts ar rīkles daļu – aizdeguni.
