-
Eiropas Savienība
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads. Eiropas Savienības veidošanās hronoloģija | i | |
| 1. | Svarīgākie Eiropas Savienības dokument | i |
| 2. | Eiropas Savienības institūcijas | i |
| 3. | Eiropas Savienības tiesību normu veidi | |
| Nobeigums. Vai Latvijai ir jāiestājas ES? | ||
| Literatūras saraksts |
Eiropas Savienības izveidošanās un attīstība. Tās veidošanās hronoloģija
1951. gada 18. aprīlis. Beļģija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande un Vācija paraksta Parīzes līgumu, ar kuru tiek nodibināta Eiropas Ogļu un tērauda kopienu (EOTK).
Līgums stājās spēkā 1952. gada jūlijā. Tādējādi tika izveidots kopējs tirgus tā laika industriālajai sabiedrībai vissvarīgāko izejvielu jomā. EOTK regulēja ražošanas apjomus (piecdesmito gadu sākumā tirgū bija tērauda pārprodukcija un ogļu deficīts), nodrošināja dalībvalstu regulāru apgādi, veicināja ražošanas modernizāciju un paplašināšanu.
1957. gada 25. marts. Šīs pašas sešas valstis paraksta Romas līgumus, izveidojot Eiropas Ekonomisko kopienu (EEK) un Eiropas Atomenerģijas kopienu (Eiratoms).
EEK līgums tika noslēgts, lai veicinātu kopienas valstu iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanos, novērstu karu, pastiprinātu mieru, demokrātiju un stiprinātu eiropiešu vienotību. 1967. gads.Tiek nodibināta Eiropas Kopiena (EK), apvienojoties EOTK, Eiropas Atomenerģijas kopienai un EEK.
Eiropas Savienības paplašināšanās. 1970. gadā sākās pirmās sarunas par jaunu dalībvalstu - Dānijas, Īrijas, Norvēģijas un Lielbritānijas, uzņemšanu Kopienas sastāvā. 1972. gada 22. janvārī tiek parakstīts līgums par šo valstu pievienošanos Eiropas Kopienai, tomēr 1972. gada 25. septembrī Norvēģija referendumā šo pievienošanos noraidīja. …
Kursa darbs par ES.
