Ja barokam bija raksturīga simetrija, tad rokoko viss tika radīts asimetrisks, neviens raksts neatkārtojās. Rokoko bija rakturīga individualizācija, katra istaba tika izstrādāta tā, lai maksimāli atbilstu tās iemītnieka vajadzībam, proti, liela uzmanība bija piešķirta racionālam telpas plānojumam. Par piemēru var minēt Sansusī pili Potsdamā (jārāda bildes), atkšķirībā no Versaļas tās ēkas ir daudz mazākas izmēros, pilī ir daudz nelielu istabu. Neviena istabiņa nav līdzīga citai, formas ziņā gandrīz neviena no tām nav taisnstūrveidīga – pārsvarā stūri istabās ir noapaļoti, dažreiz istabs ir pat ovālas vai veido nelielu loku. (jāparāda bildi ar Antuāna Vato gleznu (reti bet arī izpaudās gleznās)) …
