-
16.marta leģionāru piemiņas dienas gājiens
Ar katru gadu medijos tiek ziņots, ka piemiņas gājieni ir noritējuši bez sarežģījumiem un kļūst ar vien mierīgāki. Arī ziedu nolikšana, kas ir tradīcija pēc piemiņas gājiena ar katru gadu paliek mierīgākā un bez sarežģījumiem. Piemēram, šogad, 2016. gada 16. marta leģionāru piemiņas gājienā varēja salīdzinot atsevišķas klusas noniecinošas frāzes pret gājiena dalībniekiem, taču iepriekšejos gados šie komentāri tika izteikti kliedzot un izsvilpjot. Arī gājiena dalībnieki nesāka strīdus ar protestētājiem, vien savā starpā apsprieda Georga lentīšu izmantošanu, kādu pretējo uzskatu paudēju nosauca par "Putina atbalstītāju", taču skaļi strīdi vai konflikti nenotika. Tāpat bija dzirdama gana piezemēta vārdu apmaiņa par tēmu, kuri ir "īstie zemes saimnieki" un kuriem savukārt esot "jābrauc prom". Gājiena dalībnieki salīdzinoši ar citiem gadiem nekonfliktēja ar gājiena protestētājiem. Lai arī bija dzirdama skarbāku vārdu apmaiņa, tā, salīdzinoši ar citiem gadiem bija mierīga un piezemēta. Lai arī gājiens aizritēja mierīgi, pulcēšanās laikā daudzkārt izskanēja agresīva retorika, piemēram, "kādi urlas te salasījušies". Tāpat bija vērojami asumi starp sanākušajiem, jo gājiena dalībnieku rindās vēlējās iekļauties cilvēki ar apšaubāmiem nolūkiem. …
16. marts ir leģionāru piemiņas diena, kurā godinām mūsu zēnus un vīrus, kas 2. Pasaules kara laikā Latviešu leģiona rindās cīnījās pret Padomju savienību, cenšoties nepieļaut Baigā gada atkārtošanos. 1940. gada jūnijā Latvijā sākās baisākais no periodiem latviešu tautas vēsturē – padomju vara nežēlīgi iznīcināja Latvijas inteliģenci, virsniekus un labākos saimniekus.Represēti tika desmitiem tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. 1941. gada vasarā padomju okupāciju nomainīja nacistu okupācija. Pēc pieredzētā t.s. “Baigajā gadā“, daudzi bija gatavi brīvprātīgi vai pēc mobilizācijas iet cīņā pret padomju režīmu.
