Sniega lavīnas ir ātri pārvietojušās sniega masas, kas savā ceļā sagrauj un aprok zem biezas sniega kārtas ēkas, mežu masīvus. Katru gadu sniega lavīnas nogalina ap 500 cilvēku.
Lavīnas notiek pēc lielas snigšanas, kad kalnu nogāzēs uzkrājies sniegs. Sniegs krājas slāņos, kad slāņi kļūst nestabili, draud izveidoties lavīna. To var izraisīt stiprs vējš, temperatūras maiņa vai kāda vibrācija. Dažviet, lai pasargātu ceļus un ciemus, būvē nožogojumus, taču bieži vien tie nespēj apturēt simtus un tūkstošus tonnu sniega, kas kā lavīna brāžas lejup no kalna. Vislielākais lavīnas ātrums, kāds jebkad novērots, reģistrēts Glarnas kalnu grēdā Šveicē 1898. Gadā, kad sniegs brāzies lejup ar ātrumu 350 km/h.
Lai rastos lavīna, nepieciešams, lai sakrīt vairāki faktori. Pirmais faktors ir tikko uzsnidzis sniegs. Jaunais sniegs palielina spiedienu uz veco sniegu. Tikko uzsniguša sniega svars atkarīgs no blīvuma, un 1 kubikmetra masa var būt no 30 līdz 250 kilogramiem. Protams, svars atkarīgs arī no uzsnigušā sniega daudzuma.…
