Gluži tāpat kā galdniekdarbi māceklim māca apieties ar koku, filozofija un domāšana cilvēkam māca apieties ar dzīvi. Svarīga ir nevis ‘’teorija’’ pati, bet gan tās izmantošana un pielietošana; domāšana un izprašana tikai sagatavo darbībai.
Izpratne par domāšanas principiem neapšaubāmi pieder pie mūsu zināšanu visvērtīgākās daļas. Prātu šī izpratne dara maksimāli precīzu un ārkārtīgi smalku savās analīzēs, nesaudzīgu pret jebkuru neīstumu un neloģiskumu, vienmēr konsekventu savos secinājumos. Tas viss dažādā veidā efektivizē domāšanas izmantošanu jebkurā teorētiskās un praktiskās darbības jomā.
Lielum lielā vairākumā cilvēki domā un spriež, nekādu īpašu teoriju palīgā neņemdami un uz šādu palīdzību nemaz necerēdami. Daži pat sliecas savu domāšanu izskatīt par dabisku procesu, kurā analīze un kontrole būtu vajadzīga ne vairāk kā, teiksim, elpošanā vai staigāšanā. Protams, tie ir maldi. Ar mūsu stihisko un neapzināto loģiski pareizas domāšanas māku ne vienmēr pietiek. Mēs visi protam pareizi runāt, bet gramatika tomēr jāmācās. …
Garīgā pasaule vai dvēseles spēki veidojas no Prieka, Mīlestības un Gudrības enerģijām. Lūk, trīs mūžsenas dzīves jēgas filozofijas pīlāri. Viņi veido mērķa un ceļa kaskādi, ar Ticību, Gribu un Cerību radot gara možumu. Tieši viņi pārvērš blīvās barošanās un elpošanas jaunā kvalitatīvā stāvoklī un dod padomu veselīgai un laimīgai dzīvei. Tādējādi šīs neparasti smalkās, maigās un jūtīgās enerģijas ir neredzamais dvēseles spēks, kas balsta cilvēku, spārno to un iedvesmo. Viņš priecājas pats, mīl citus – un tā dzīve iegūst dievišķīgu jēgu. Bez šī stāvokļa, bez šīm enerģijām cilvēks nemitīgi slimos, cietīs un mocīsies, bez šīm enerģijām nevar laimīgi dzīvot.’’Gluži tāpat kā galdniekdarbi māceklim māca apieties ar koku, filozofija un domāšana cilvēkam māca apieties ar dzīvi. Svarīga ir nevis ‘’teorija’’ pati, bet gan tās izmantošana un pielietošana; domāšana un izprašana tikai sagatavo darbībai.
