Lai varētu runāt par kultūras personības veidošanos konkurētajā mācību priekšmetā, vispirms ir jānoskaidro, kas tas ir kultūras personība, ar ko tā atšķiras, ja atšķiras no parasta cilvēka – indivīda.
Manā skatījumā viņš ir kaut kas vairāk nekā tikai cilvēks. Cilvēki esam mēs visi, daļa no mums tikai eksistē un daļa – tie ir tie kuriem svarīgas ir tikai mantiskās lietas un dižošanās citu priekšā, kuriem kultūras vērtības ir vienaldzīgas nav uzskatāmas par kultūras personībām, lai arī cik diženi un vareni viņi ar nebūtu – to par naudu iegūt nevar.
Kultūras personība manā skatījumā ir tāds cilvēks, kas lietas un notikumus neuztver tikai, kā īslaicīgas parādības, bet gan redz plašākā kopskatā, to kas bija pirms tam, tagad un kas būs vēlāk – domājot kopveselumā, viņš dzīvi, sabiedrību redz kā vienu lielu nedalāmu organismu, kas funkcionē kā viens liels vesels un viņš apzinās savu vietu tajā, gan kā daļa no kaut kā gan sevi kā personību, individualitāti tajā iekšā.
Cilvēkam, kurš ir tiesīgs saukties par kultūras personību manuprāt, ir jābūt arī ar augstām morāles normām un ideāliem gan pret sevi, gan citiem. Viņa galvenās iezīmes ir iekšēja nepieciešamība pēc pašizglītības, pēc jaunrades – tas ir cilvēks kas ir harmonijā pats ar sevi.…
