-
Komunikācijas vēsture
Конспект1 Общественные отношения, История, культура, Журналистика
Lai veicinātu Eiropas mediju attīstību tiek ieviestas kvotas. 1992. gadā ES plaši no dažādiem viedokļiem tika diskutēts par to, vai attiecībā uz mediju plurālisma saglabāšanu un izvairīšanās no tirgus noteicošas nestrādes Eiropas regulējošā funkcija ir lietderīga. Eiropa palielina ražotāju konkurences spējas.
Kā mediji ietekmē sabiedrības ikdienas dzīvi, kultūru un cilvēku 21.gadsimta sākumā Latvijā?
21.gadsimta sākumu raksturo radikālas pārmaiņas masu komunikācijā. Sabiedrībā ienāk jauni, nepazīstami un unikāli fenomeni, kas vērojami mediju un to auditorijas attiecībās. Aizsākas digitalizācijas procesi, tehnoloģijas attīstība, skolās aiz vien vairāk tiek aprīkotas ar datoriem un internetu. Šīs visas izmaiņas radikāli pārveido plašsaziņas līdzekļu saturu, ietekmē sociālos procesus un liek mainīt žurnālistikas, reklāmas, sabiedrisko attiecību profesionāļu darbības pieejas. Daudz stingrāki kļūst žurnālistikas standarti, notiek komercializācija. Radio bija ļoti spēcīgs medijs, kas nodrošināja sabiedrības sociālo un politisko viedokli, to panākot ar publiskajām debatēm radio ēterā. Palielinās mediju skaits un tirgus, tātad sabiedrībai paplašinājās arī izvēles iespējas.
…
Komunikācijas vēsture, 4.seminārs 1) Kādas ir mediju sistēmas vispārējās iezīmes 21.gadsimta sākumā? Prese kļuva patstāvīga, tas nozīmē ka, tā vairs netiek pakļauta cenzūrai. 21.gs sākumā medijos bija vērojama progresīva attīstība, kas galvenokārt tiecās neatkarību un kvalitāti. Tiek izveidoti noteikti standarti, kas regulē preses kvalitāti, savienojot gan publicistisko, gan ekonomisko kvalitāti, kā arī tiek izveidots mediju ētikas kodekss. Ļoti svarīgs ir arī medija finansējums un tehnoloģiskie ieguldījumi, kā arī darbinieku spējas strādāt ar aiz vien jaunākiem līdzekļiem, jo notiek tehniskā standartizācija. Aktuāla ir drukātās preses monopolizācija, un gandrīz visas Latvijas avīzes nonāk dažu lielāko izdevēju rokās. Notiek arī izdevumu satura standartizācija. Modernās avīžniecības tendences: Avīžniecības ir atbrīvojušās no tehniskā diktāta (izdevējam nav nepieciešamas tik augstas tehniskās zināšanas, kā agrāk); Centrālā persona, kas nosaka saturu ir žurnālists, nevis žurnāla izdevējs vai īpašnieks; Prese vairs nav politisks ierocis, tā ir izdevēja izvēle, kādu viedokli, piederību paust presē;
