Kad dažus gadus vēlāk jau apkaunotais valdnieks tika izsūtīts uz Elbu, Žozefīne lūdza Krievijas imperatoru Aleksandru I ļaut viņai sekot Napoleonam, taču pieprasījums tika atteikts. Bonaparts uzrakstīja atvadu uzrunu Žozefīnei 1814. gada 16. aprīlī. “Pazemojieties, dārgā Žozefīne, tāpat kā es. Neaizmirsti par mani. Es vienmēr tevi atcerēšos. "
40 gadus vecais Napoleons sāka meklēt jaunu pretendentu sievas vietā. Imperatoram bija vajadzīgs mantinieks, un viņa izvēle krita 18 gadus vecajai Austrijas Marijai Luīzei, Austrijas imperatora Franca I meitai. 1811. gadā parādījās ilgi gaidītais mantinieks, kurš tika nosaukts tāpat kā viņa tēvs. Kad 1814. gadā Napoleons zaudēja karu un atteicās no troņa, Marija-Luīze tikai atviegloti uzelpoja un aizgāja uz savām zemēm, kuras viņai bija nodevušas ar iepriekšēju vienošanos. Zēns zināja, kā dēls viņš ir, taču viņa apkārtne modri pārliecinājās, ka viņam nav nekādu sakaru ar savu tēvu un Francijas valdību. 21 gada vecumā jaunietis nomira no tuberkulozes.
…
