Briseles I 32.pants nosaka to, ka spriedums ir jebkurš spriedums, ko pieņemusi kādas dal.val. tiesa un 33.p.1.d. nosaka, ka dal.val. pieņemtu spriedumu bez kādas īpašas procedūras atzīst pārējās dal.val. –> prasība nav pamatota.
- neatzīšana, pamatojoties uz to, ka Anglijas tiesa nav piemērojusi UNIDROIT Starptautisko komerctiesību principus ;
UNIDROIT it speciāli atrunājami noteikumi, un Pusēm par to ir kopīgi jāvienojās, no kāzusā izriet, ka par šādiem nosacījumiem Puses nav vienojušās, kā arī Dāvids, iesniedot prasību, Anglijas Komerctiesā, nav minējis UNIDROIT principu piemērošanu un arī neatsaucās uz tiem. Tieši tāpēc prasība par nolēmuma neatzīšanu, pamatojoties uz to, ka Anglijas tiesa nav piemērojusi UNIDROIT Starptautisko komerctiesību principus nav pamatota.
- neatzīšana, pamatojoties uz to, ka 2013.gada 3.jūnija Londonas Komerctiesas lēmums ir pieņemts aizmuguriski pret Induli.
No kāzusa noteiktajiem apstākļiem nav saprotams, vai Indulis ir saņēmis tiesas pavesti, jo saskaņā ar Anglijas tiesību sistēmu, pavesti atbildētājam var piegādāt pats prasītājs, informējot tiesu par piegādes laiku un tiesa piegādes faktu neparbauda, pieņemot, ka dokuments ir izsniegts. Tātad pats Davids varēja par vēlu piegādāt pavesti, bet Indulis varētu mēlot, ka nav saņēmis, šeit vajadzētu konkrētu pierādījumu. Taču šajā gadījumā ir svarīgākais tās fakts, ka Indulim bija iespēja pārsūdzēt Anglijas Komerctiesas nolēmumu, un viņš to neizmantoja -> līdz ar to, tas saskaņā ar Briseles I 34.p.2.d. nav aizmugurisks, un nav neatzīstāms saskaņā ar CPL 637.p.2.d.3.pkt., jo Indulis šo nolēmumu nav pārsūdzējis. -> Prasība nav pamatota.
…
Indulis ar domicilu, tostarp pastāvīgo mītnesvietu Latvijā un Dāvids ar domicilu, tostarp pastāvīgo mītnesvietu Vācijā 2013.gada 1.februārī bija noslēguši līgumu par to, ka Indulim piederošais uzņēmums SIA „Latvijas faktūra” (arī ar domicilu Latvijā) saražos un piegādās mašīnu detaļas Dāvida uzņēmumam „Light of Germany” (ar domicilu Vācijā), vienlaikus līgumā atrunājot, ka Induļa uzņēmums ir atbildīgs par detaļu kvalitāti un atbilstību līgumam. Līgumā partneri vienojās piemērot FOB jeb Free on Board – Brīvs uz klāja, Rīga, kas nozīmēja, ka saražotās detaļas bija jāiekrauj uz kuģa Rīgā, kas tos tālāk aiztransportētu uz Vāciju. Atbilstoši Starptautiskās tirdzniecības palātas Oficiālajiem noteikumiem tirdzniecībā lietoto terminu interpretācijai: Inkoterms 2000 (ICC Official Rules for the Interpretation of Trade Terms: Incoterms 2000), nozīmē, ka „(..) pārdevējs piegādā, kad preces šķērso kuģa bortu norādītajā iekraušanas ostā”. Tajā pašā laikā partneri, slēdzot līgumu, mēģināja panākt, ka strīdus gadījumā kompetentā tiesa būs Anglijas tiesa, taču neveiksmīgi. Partneri arī nevienojās, kuras valsts likums būtu piemērojams strīda gadījumā.
