„Arī tad, kad rūpju nasta, bērnam pieaugot, kļūst vieglāka, vecāku un bērnu attiecību pilnveidošana prasa daudz laika un rūpju.”
1. lekcija, 7. lpp.
Nenoliedzams fakts. Iespējams, ka šo attiecību pilnveidošana ir pats smalkākais darbs.
Patiesībā ne tikai bērnu un vecāku attiecību pilnveidošana prasa daudz laika un rūpju, bet arī jebkuras citas attiecības. Tā ir māksla.
„...ar parastu jūtīgumu apveltīta māte ātri pieskaņojas sava bērna dabiskajiem ritmiem un, iepazīstot bērna uzvedības nianses, atklāj, kas viņam patīk, un atbilstoši rīkojas. Tas bērnu ne tikai apmierina, bet arī rosina uz sadarbību.”
1. lekcija, 14. lpp.
Pati esmu novērojusi šādu parādību dzīvē, jo man ir mazi brālēni un māsīcas. Es tikai gribētu piebilst, ka šādu parādību var novērot arī starp bērnu un citu viņam tuvu cilvēku, protams, ne tik augstā līmenī kā starp māti un bērnu.
Ja māte ir atklājusi, kas bērnam patīk un atbilstoši rīkojas, tad bērns saprot, ka viņai var uzticēties un līdz ar to viņam rodas vēlme sadarboties. Bet, ja māte ir nejūtīga un nevērīga, bērns saprot, ka tas īsti nebūs cilvēks, kam uzticēties.
Manuprāt, uzticība veicina sadarbību.…
