| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1. | Ievads | |
| Plurālisma jēdziens | ||
| Vēsturiskā attīstība | ||
| 2. | Iztirzājums | |
| Plurālisms politikas zinātnē | ||
| Plurālisms un tā saistība ar demokrātija | ||
| Plurālisms kā sabiedrības funkcionēšanas modelis | ||
| Monisms politikas zinātnē | ||
| Plurālisma pretnostatījums monismam | ||
| 3. | Nobeigums | |
| Plurālisms- pozitīvi vai negatīvi |
Plurālisma jēdziens politikas zinātnē.
Plurālisms ir iespēja dažādiem sabiedrības slāņiem un grupām paust un īstenot savus uzskatus, aizstāvēt savas intereses politikā, valsts pārvaldībā, kultūrā un citās jomās.1 Plurālisms ir tāda koncepcija, kas pauž uzskatu, ka viss esošais sastāv no daudzām savstarpēji neatkarīgām būtībām, substanciāliem pamatiem vai esošā veidiem (metafizikā), zināšanu formām (izziņas teorijā).
Plurālisms ir tehnisks termins politikas zinātnē un kā novērtējums valdības formai. Bieži tas tiek lietots kā aizstājējs liberālās demokrātijas vai reprezentatīvās demokrātijas jēdzieniem. Tehniski plurālistiska politikā sistēma ir tāda, kur pastāv vairāki varas centri un autoritārisms, nevis viena institūcija, kura kontrolē cilvēku darbības.
Demokrātijā ir runa par partiju plurālismu, ideoloģiju un uzskatu plurālismu, kas ļauj realizēt saprašanu kā politiskās domas garīgo pamatu, kā politisko lēmumu un atziņu pirmsākumu.
Vēsturiskā attīstība.
Šo terminu ieviesa K. Volfs (1712).
Viduslaiku Eiropas sabiedrībās, kur monarhijai un baznīcai piederēja līdzvērtīgas varas iespējas katrai savā sfērā, kā arī aroda korporācijām un feodālajiem muižas īpašniekiem bija tiesības uz pilsoņu paklausību- tas pilnībā atbilda plurālistu modelim.…
1. Ievads. • Plurālisma jēdziens. • Vēsturiskā attīstība. 2. Iztirzājums. • Plurālisms politikas zinātnē. • Plurālisms un tā saistība ar demokrātija. • Plurālisms kā sabiedrības funkcionēšanas modelis. • Monisms politikas zinātnē. • Plurālisma pretnostatījums monismam. 3. Nobeigums. • Plurālisms- pozitīvi vai negatīvi.
