Procesori

Katra procesora komanda tiek izpildīta vairākās taktīs.
Katrā procesorā ir iebūvēts kvarca pulkstenis, kas sinhronizē procesora darbu. Šī pulksteņa darbības (tikšķēšanas) ātrums nosaka procesora takts ātrumu. Katra procesora komanda tiek izpildīta vairākās taktīs. Dalīšanai vajadzīgas daudzreiz vairāk taktis nekā saskaitīšanai. Takts ir kā komandas svilpe, pēc kuras darbojas visas datora iekārtas. Dati ir kā paciņas, ko viena iekārta nodot otrai pa ķēdi, ja nebūs sinhronizācijas, paciņas kritīs zemē. Pulksteņa ātrums tiek mērīts megahercos, 1 MHz ir miljons tikšķu sekundē. Jo ātrāk tikšķ procesora pulkstenis, jo ātrāk tiek izpildīta programma.

Darbības principi.

Galvenie darbības principi procesoriem ir vienādi. Pamatā tie visi saņem signālus binārā formā no 0s un 1s (tā sauktie binārie signāli), tad tiek veiktas dažādas darbības balstoties uz šiem saņemtajiem signāliem binārā formā, un nodrošina darbības rezultāta izvadi 0s un 1s formā. Strāvas līnijā laikā, kad signāls tik sūtīts, nosaka vai signāls ir 0 vai 1. 3.3-voltu sistēmā, lietojumprogramma no 3.3 voltiem nozīmē, ka tas ir 1, kamēr 0 volti nozīmē 0.
Procesori darbojas aktivizējot ievadi no 0s un 1s dažādos speciālos ceļos un tad atgriežot izvadi, kas ir pamatota uz lēmumu. Lēmums tiek pieņemts patstāvīgi, darbības procesā, kas tiek saukts par logic gate, kurā katrs ceļš satur mazākais vienu tranzistoru ar ievadi un izvadi, darbojoties dažādi un pildot dažādas operācijas. Fakts, ka mūsdienās procesori satur vairākus milionus tranzistoru, parāda cik sarežģita un kompleksa ir loģikas sistēma. Procesoru logic gates darbojas vienoti, pieņemtu lēmumu izmantojot Boolean logic, kas ir balstīta uz algerbrisko sistēmu, ko radījis matemātiķis Džoržs Buls (George Boole).…