Esejā analizēta valstu (piemēram, ASV un Dānijas) pieeja, kurā imigrantu bērni tiek vienmērīgi sadalīti pa skolām, neļaujot vecākiem izvēlēties mācību iestādi. Tiek apskatīta šādas sistēmas ietekme uz bērnu akulturāciju un adaptāciju jaunā sabiedrībā. Darbā secināts, ka vienlīdzīga sadale veicina iekļaujošu izglītību, sociālo integrāciju un starpkultūru sapratni, mazinot diskriminācijas riskus, tomēr uzsverta arī nepieciešamība pēc papildatbalsta un valodas apmācības, lai nodrošinātu veiksmīgu pielāgošanos.