Divu cilvēku mīlestība ir pašas spilgtākās jūtas, kas tiek veltītas vienam vienīgajam cilvēkam, tās apvieno vīrieti un sievieti vienotā veselumā – vienu no vislielākajām laimēm, kas dāvāta cilvēkam. Taču ar mīlestības uzplaiksnījumu vien ir par maz – lai cik spēcīga būtu šī liesma, tā jāsargā no vēja plūsmas. Mīlestība dzimst pati, taču tā ir mirstīga. Nāves cēloņi visbiežāk nav dabiski, tās pamatā ir mūsu nevērība, neprasme un nevēlēšanās, jo to, kas mums sniegts kā vislielākā dāvana, t.i., otra cilvēka mīlestību un savu mīlestību uz otru cilvēku, mēs tiecamies uzskatīt par pašsaprotamu un tādu, kam nav pievēršama īpaša uzmanība. …
