Pasaulē kopš laikiem, kad cilvēks iemācījies runāt, allaž bijis daudz gudru zinātnieku un filozofu, rakstnieku un dzejnieku, kas pratuši atzīt dažādas dzīves gudrības, savas atziņas atstājuši mantojumā nākošajām paaudzēm. Gribot negribot, rodas jautājums – kāpēc šīs atziņas nenoveco? Cik svarīga ir šī vērtība, ko tās sevī nes?
Ir daudz un dažādu atziņu un aforismu grāmatas, apkopojumi, tos lasa gan jauni, gan veci. Interesants fakts ir tas, ka reti kurš pusaudzis, iemetot acis šādā grāmatā, iedomājas, ka Einšteina atziņa par zināšanu un iztēles svarīgumu proporciju ir nepareiza, vai, ka O. Vailds nav ne nieka sapratis no mūsdienu mīlestības.
…
