Slāpekļa aprite dabā.
A.Zibens ietekmē, kā arī baktēriju darbības rezultātā slāpeklis pārveidojas savienojumos, ko augi spēj uzņemt.
B. Augi izmanto šos savienojumus organisko vielu sintēzē. Savukārt dzīvnieki uzņem slāpekli ar augu barību.
C. Baktērijas noārda mirušu dzīvnieku un augu atliekas, sašķeļot tajās esošos slāpekļa savienojumus. Šajā trūdēšanas procesā slāpeklis atgriežas augsnē un atmosfērā, un slāpekļa aprites cikls noslēdzas.
Slāpekļa ietekme uz augiem.
N ietilpst aminoskābēs un līdz ar to olbaltumvielās, atrodas fermentu sastāvā, nukleīnskābēs un hlorofilā.
Ja augiem trūkst N, tiem sākumā dzeltē tikai vecās lapas, bet vēlāk arī jaunās lapas.
Tādējādi augiem augšējās lapas var būt gaiši zaļā krāsā, bet apakšējās – dzeltenā vai dzeltenbrūnā krāsā.
Ja N ir par daudz, tad lapas ir tumši zaļas, veselīgas, augļi lēnāk nogatavojas un ātrāk bojājas uzglabāšanas laikā.
Slāpekļa radītais piesārņojums.
…
