Iepriekšējos gados Ķīnā sausuma dēļ parādījās aukstie Sibīrijas vēji, kuri aizpūta miljoniem tonnu smilšu un putekļu. Tādēļ šobrīd aptuveni 24 procenti Ķīnas teritorijas ir tuksnesis. Līdzīga situācija ir Āfrikā, kur iedzīvotāji izcirta mežus, lai sētu graudaugus, taču sabojāja plāno augsnes kārtu, kas nespēj vairs radīt auglīgu vidi. Turpretī Brazīlija zaudē 500 miljonus tonnu augsnes katru gadu, kas ietekmē lauksaimniecības ražīguma kritumu, kamēr cilvēku pieprasījums turpina augt.
Izvērtējot iepriekš minētos faktus, var secināt, ka cilvēki neapzinās un netic, ka vienu dienu visi dabas resursi var beigties. Tie turpina domāt katrs pats par sevi, domājot, ka viens cilvēks nevar ietekmēt globālu problēmu, taču, ja tā domās katrs, tad jau pavisam drīz cilvēcei pienāks gals, jo resursi, no kuriem esam atkarīgi, arī izsīks. Vai tiešām cilvēka vajadzības ir svarīgākas par pašu dzīvi? To, iespējams, cilvēce sāks novērtēt tikai, tad, kad nebūs, ko gribēt.
…
