Komunikācijas teoriju attīstības virzieni un attīstība
1Cilvēka ietekmes caur komunikāciju pētīšana, šķiet, ir mūžīga. Vismaz 2 000 gadus atpakaļ publiskā runa kļuva par svarīgu sastāvdaļu oficiālām studijām un apmācībai.
20. gadsimta pirmās puses teorijas bija balstītas uz "runātājs – runā – auditorijai" paradigmu, kas sakņojās senajā Grieķijā. Populāra bija "Aristoteļa retorika", kura tika sarakstīta ceturtajā gadsimtā pirms mūsu ēras. Viņš pētīja taktikas, kā runātājs var ietekmēt auditorijas domas, idejas un uzvedību; viņš gribēja uzzināt principus, kas efektīvu runātāju atšķir no neefektīva.
1930. gados Mead darbs "Mind, Self and Society" (1930) bija ļoti ietekmīgs. Tas skaidroja, ka cilvēki viens otru var iepazīt tikai caur komunikāciju. Indivīdi komunicē, darot ko tādu, ko saprot un uz ko reaģē citi.
Liels impulss komunikācijas teoriju attīstībai bija rūpes, ka masu komunikācijai ir milzu ietekme uz cilvēku viedokļiem par dzīvi. Agrīnā teoriju attīstība sākās, kad Lasswell (1948) vaicāja: kas – saka ko – caur kādu kanālu – ar kādu mērķi un efektu?…
