Savas filozofijas attīstības gaitā Huserls nonāca pie atziņas, ka, tā kā pasaule pati par sevi mums nav tieši dota un no pasaules, kāda tā ir dota apziņā, nav iespējams nonākt pie pasaules, kāda tā pastāv ārpus apziņas
Līdz ar to Huserla fenomenoloģijas pētījumu lauks ir ierobežots ar apziņu, proti, tas sākas un tas beidzas ar to
Huserls pieņem apziņu kā izejas un beigu punktu un nemēģina to izskaidrot caur kaut ko citu, kas nav apziņa
Radās kā virziens ar pārliecību, ka filozofijai pirmām kārtām vajag pievērstie apziņas struktūrām un visiem tiem procesiem, kas mūsu galvās veido jēgas, kuras tālāk attiecīgi veido visu mūsu dzīvi
Huserls uzsvēra, ka jāanalizē ir paša cilvēka apziņa un process, kā tajā top jēgas, viņa sekotāji Šics un Lukmans pirmām kārtām pievērsās atziņai, ka sabiedrība funkcionē saistībā ar tajā jau esošajām apjēgumiem, kurus darbojoties cilvēks nepārtraukti interpretē un pārinterpretē
Fenomenoloģijai īpaša nozīme ir bijusi arī filozofijā Latvijā, jo XX gs. vidus ievērojamākais latviešu filozofs Teodors Celms (1893.-1989.) savulaik ir studējis pie Huserla
…
