Šajā darbā tiek aprakstīts Sirmgalvis savā darba procesā, no darba pirmsākumiem līdz mērķa sasniegšanai, atklājot daudzas cilvēka rakstura un gara iezīmes. Bet galvenā, kas vijās caur darbu bija Sirmgalvja Santjago mīlestība pret dabu un visu dzīvo.
Sirmgalvis Santjago bija žēlsirdīgs cilvēks, kurš vienmēr ar lielu sirsnību un mīlestību rūpējās par saviem tuvajiem cilvēkiem, kuri ir palikuši ar viņu, piemēram, zēns Manolino. Šajā stāstā mīlestība neizpaužas mīlestības jēdziena tradicionālajā izpratnē, bet gan vairāk kā pārdzīvojums par draudzību un dabas norisēm, mīlestība izpaužas kā izveidojies pieradums ilgākā laika posmā pēc kopīgiem pārdzīvojumiem, kā cieša draudzība, kā pārdzīvojums.…
