-
Mozaīku māksla Bizantijā
Neona baptistērijā var aplūkot dažādas mozaīkas, piemēram, ,,Pērļu vistiņa” , ,,Svētais Pāvils”, kā arī apskatīt Neonijas kapsētu.
Ravennai pieder arī visvecākā kapella – Sv. Andreja kapella, ko pēc bīskapa Pētera II lūguma uzcēla 5.gs. beigās kā garīdznieku lūgšanu vietu.
Mozaīkas izmantoja arī laicīgajās celtnēs.
Ranennai pieder vispasaules nozīmes 5. un 6. gadsimta mozaīku krājums, kura mākslinieciskā kvalitāte un ikonogrāfiskā nozīme ir īpaši izceļama arī citu senatnes pilsētu kontekstā. 1997. gadā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā tika iekļautas astoņas Ravennas vēsturiskās celtnes un to mozaīkas.
Sešpadsmitā gadsimta itāliešu mākslinieks Džordžo Vasari ir teicis: ”Mozaīka ir visizturīgākā glezna. Citi gleznojumi laika gaitā izbalo, bet mozaīka, gadiem ejot, iemirdzas aizvien lielākā spožumā.” Mozaīka patiesi ir māksla ar senu un interesantu vēsturi.
20. gadsimta 50. gadu sākumā Ravennas Mākslas akadēmijas mozaīku meistari izveidoja seno mozaīku oriģinālam pietuvinātu reprodukciju kolekciju, kura kopš pirmās izstādes Parīzē 1951. gadā apceļojusi visu pasauli.
2014.gadā 36 kolekcijas darbi bija skatāmi arī Rīgā.
…
Bizantijas māksla attīstījās kā Austrumu mākslas elementu un kristīgās simbolikas sintēze. Mākslinieku radītie darbi visspilgtāk raksturo impērijā valdošos reliģiskos un estētiskos ideālus. 311.gadā imperators Konstantīns Lielais nodibināja kristīgo baznīcu kā valsts varas iestādījumu. Radās vajadzība būvēt apjomīgas celtnes, kam par paraugu ņēma sapulču zāles Senajā Grieķijā, kas bija pazīstamas ar nosaukumu ,,bazilika”. Bija jāatrisina jautājums par mākslas darbu vietu reliģijā. Statujas ir līdzīgas elkdieviem, tās Dievnamā nedrīkstēja atrasties. Pāvests Gregors Lielais atbalstīja gleznu izmantošanu baznīcā, taču mākslas priekšmeti tika veidoti pēc citiem principiem. Jautājums par mākslas patieso nozīmi izrādījās ļoti nozīmīgs Eiropas vēsturē, kad notika baznīcas šķelšanās. Pāvesta Gregora piekritēji uzskatīja, ka mākslas darbi reliģijai ir ne tikai derīgi, bet ir pat svēti. Nozīmīga bija baznīcu celtniecība, jaunas iezīmes skāra baznīcu arhitektūru un nostiprinājās baznīcu rotājumu stils – freskas, ikonas, miniatūras un mozaīkas.
