Īsti latvisku nosaukumu centās darināt Juris Alunāns. Viņš, vairoties no latviešiem svešās latīņu galotnes ia (Latvia), atvasina vairākus ne visai veiksmīgus jaunvārdus Latva, Latuve, Latava. Vārds Latva reizēm lietots gan vienā, gan otrā rakstā, taču atzīts netika. Frīdmaņa grāmatās (1863) jau var lasīt par Arabiju, Angliju, Braziliju, pat Baltisku jūru, bet ne par Latviju. Turpretim E. Dinsberģa Etnogrāfijā (1876) tiek sistemātiski lietots vārds Latvija.
19. gs. 70. gados izglītoto aprindu apziņā pamazām izkristalizējās etnonīms Latvija. Sākumā gan tikai stipri tautiskos laikrakstos un arī tikai feļetonos, sīkos dzejoļos, ziņojumos, apcerējumos.
…
