Mauzolejs bija krāšņa un visnotaļ interesanta celtne. Tā celtniecība sākās 4.gs.p.m.ē. Tas bija domāts kā valdnieka Mausola kapenes. Iespējams, celtniecības darbi sākās jau šī valdnieka valdīšanas laikā. Valdnieks aicināja tikai labākos arhitektus un māksliniekus un tāpēc arī mauzolejs ir iemantojis tik nevīstošu slavu pasaulē!
Mausols bija Kāris valsts valdnieks, kura formāli ietilpa Persijas impērijā, bet patiesībā bija gandrīz neatkarīga valsts. Mausola godkārīgie celtniecības plāni padarīja Halikārnasu par vienu no varenākajām pilsētām Egejas jūras piekrastē. Mauzoleja projektu esot izstrādājis grieķu arhitekts Pītijs. Pēc valdnieka nāves celtniecības darbi turpinājās viņa sievas un vēlākās valdnieces Artemisijas vadībā, taču pēc laika arī viņa nomira un celtnieki nolēma paši pabeigt Mauzoleju, lai tas kļūtu par mūžīgu piemiņu viņu ievērojamajai meistarībai.
Lai arī Mauzolejs tika nopostīts, arheologiem ir izdevies atklāt daudzus tā noslēpumus un mūsdienās, par Bodrumu pārdēvētajā Halikārnasā, ir muzejs, kurā apskatāmi daži kapeņu fragmenti:
Marmora lauvas uz jumta pamatnes, iespējams, tika novietotas rindā, un to uzdevums bija atvairīt ļaunumu. Pašu jumtu balstīja 12 m augstas kolonnas, starp tām stāvēja Mausola ģimenes locekļu statujas. Divas milzīgas vīrieša un sievietes statujas ir saglabājušās līdz mūsdienām un atrodas Britu muzejā Londonā. Iespējams, tās bijušas pašu valdnieku – Mausola un Artemisijas statujas. …
