Pēc brāļu pazemojuma, Jāzeps uzsver, ka reiz viņiem pašiem nāksies zemu liekties pie viņa kājām. Jāzeps vēl nespēj apjaust sapņa patiesumu, tomēr saprot, ka viņa dzīvē gaidāms krass pagrieziens.
Vecajā Derībā Jāzeps redz divus sapņus, par kuriem izstāsta arī brāļiem. Arī Raiņa Jāzeps redz sapni, kā brāļa kūļī liecās viņa kūļa priekšā. Nedaudz citāds sapnis viņam ir par mēnesi, sauli (vecāku veidolā) un zvaigznēm (brāļu veidolā). Viņš redz tiem spīdekļus pierē iespiestus:
„Jūs visi stāvējāt še manā priekšā –
Ikkatram zvaigzne pierē – tēvam saule –
un mīļai mātei mēness – un jūs visi –
Jūs visi klanījāties man - trīs reizes –“ (Rainis, 1981, 81).
Rodas jautājums – ja tuvinieki viņam klanās priekšā debesu spīdekļu veidolā, tad, kas ir pats Jāzeps? Debesis vai Dievs? Atbildi dod Jāzepa sieva Asnate. …
