Vācu okupācija Latvijas teritorijā
1918. gada februārī vācu karaspēks ieņēma Latviju un Krievijai nācās atkāpties.
1918. g. martā pēc Brestļitovskas līguma parakstīšanas starp padomju Krieviju un Vāciju, visu Latvijas teritoriju okupēja vācu karaspēks.
Okupācijas rezultātā aktivizējās baltvācu muižnieki, kuri cerēja izveidot Baltijas hercogisti.
Rezultātā 1918. g. Latvijas teritorijā darbojās 3 politiskie spēki: 1. Nacionālpatriotiskie (LPNP; Demokrātiskais bloks), 2. lielinieciskie (boļšwviki), 3. provāciskie
Tautas Padome
Vācijas sakāve Pirmajā pasaules karā radīja labvēlīgus apstākļus Latvijas valsts nodibināšanai.
1918. gada 11. novembrī tika noslēgts Kompjeņas pamiera līgums starp Vāciju un Sabiedrotajiem
Līdz ar to radās iespēja izveidot neatkarīgu Latvijas valsti, tādēļ jau 1918. gada 11. novembrī Anglijas ārlietu ministrs lords Artūrs Balfūrs paziņoja, ka angļu valdība atzīst Latvijas neatkarību de facto (par notikušu).
Sākās sarunas starp LPNP un Demokrātisko bloku par darbības saskaņošanu šajā virzienā (savā starpā nespēja vienoties)
Lai atrisinātu domstarpības starp LPNP un Demokrātisko bloku, tika nolemts dibināt jaunu latviešu tautas pārstāvniecības orgānu – Tautas padomi (TP)
TP dibināšana notika Rīgā 1918. gada 17. novembra vakarā, Rīgas Latviešu amatnieku biedrības krājaizdevu kases telpās, tagadējā Krišjāņa Barona ielā. TP dibināšanas sēdi vadīja Marģers Skujenieks.
…
