Jānis Čakste bija pirmais Latvijas Valsts prezidents.Dzimis 1859. gadā - Zemgalē, Lielsesavas pagastā. Ģimenē bijis trešais bērns. Čakstes vectēvs Krišjānis ieguvis uzvārdu Zirnis, bet saukts vairāk māju vārdā par Čaksti, kas vēlāk ierakstīts dokumentos. Čakstes vecāk īrējuši Bērsteles muižu, apsaimniekojuši vējdzirnavas un ķieģeļcepli, bet vēlāk nopirkuši tagadējā Salgales pagsta „Aučus”.
Pirmo izglītību Čakste ieguva mājsolotājas vadībā, tad Jelgavas Sv. Annas elementārskolā, pēc tam ( ap 1875. gadu ) ģimnāzijā, kur toreiz vairāk nekā 60 % bija vācu skolnieku. Latvieši rīkoja t. s. skolēnu vakarus. Vakarniekiem bija sava biblioteka, galvenokārt ar latviešu valodas un vēstures grāmatām. Šie vakari audzināja “jaunlatviešu ” paaudzi. Čakste vakarniekiem atvēlēja savu dzīvokli, un pats piedalījās ar referātu lasīšanu. 1882. gada pavasarī Čakste pabeidza ģimnāziju un rudenī iestājās Maskavas universitātes juridiskajā fakultātē. Maskavā kā skolotājs darbojās arī Krišjānis Valdemārs, kura vadībā Čakste sagatavojās plašākam sabiedriskam darbam.
Ar Čakstes ierosmi, 1883.gada 31.oktobrī, latviešu studentu vidū nodibinājās Maskavas latviešu studentu biedrība, kuras priekšnieks visā studiju laikā bija Čakste. Universitātē Čakste piegrieza sevišķu vērību romiešu tiesībām, par kurām rakstīja arī savu diplomdarbu, kad 1886.gadā beidza universitāti.
Pēc tam Čakste Jelgavā iestājās par tiesneša amata kandidātu Kurzemes guberņas prokuratūrā. 1887.gadā Čaksti ievēlēja par priekšnieku Jelgavas latviešu biedrībā, Kurzemes biškopības biedrībā un Jelgavas Sarkanā Krusta komitejā.…
