51% Latvijas iedzīvotāju pakļauti pasīvai smēķēšanai mājās, 35% gadījumu no tā cieš bērni. 9% sieviešu atzinuši , ka vairāk nekā piecas stundas dienā atrodas piesmēķētās telpās.
Pasīvās smēķēšanas laikā cilvēka organismā nonāk vairāk nekā 4000 dažādu vielu , no kurām vismaz 43 ir kancerogēnas . 79% eiropiešu un 88% nesmēķējošo amerikāņu ir spiesti kļūt par pasīviem tabakas lietotājiem. Līdz ar to šie cilvēki tiek pakļauti tām pašām veselības problēmām, kurām smēķētāji.
Smēķēšanas procesā 25% kaitīgo vielu sadeg, 25% saņem pats smēķētājs, bet 50% nokļūst apkārtējā telpā, kur tās ieelpo klātesošie nesmēķētāji . Vienu stundu atrodoties piesmēķētās telpās, cilvēks ieelpo četrām aktīvi izsmēķētām cigaretēm atbilstošu tvana gāzes daudzumu. Nesmēķētājs caur savā, plaušām izlaiž smēķētāja izpūstos dūmus. Viņš cieš arī tāpēc, ka „smēķē” pret savu gribu. Sevišķi daudz tvana gāzes rada cigaretes, kurās ir maz nikotīna.
Trešā daļa sieviešu ir pasīvās smēķētājas. Smēķētāju sievu dzīves ilgums ir par 4,1 gadu mazāķs nekā nesmēķētāju sievām. Pasīvajiem smēķētājiem plaušu vēzi konstatē pat biežāk nekā pašiem smēķētājiem.
…
