Vitgenšteina “ģimenes līdzību” doktrīnas galvenais kodols ir “Filozofisko pētījumu” I daļas 65.-77. paragrāfos. Apspriežot to, ko viņš sauc par “valodas spēli”, Vitgenšteins saka:
“Tai vietā, lai uzrādītu to, kas ir kopīgs visam, ko saucam par valodu, es saku, ka nav tādas vienas lietas, kas būtu kopīga šīm parādībām, kuras dēļ tām piemērojams viens vārds, - bet gan ka tās ir savā starpā radniecīgas daudzos dažādos veidos. Un šīs radniecības vai šo radniecību dēļ mēs tās visas saucam par “valodu”.(65§)
Tad viņš ilustrē savu apgalvojumu atsaucoties uz spēļu dažādībām, tādām kā galda spēles, kāršu spēles, bumbas spēles, u.t.t., un secina:
“…mēs redzam sarežģītu līdzību tīklu, līdzību, kuras pārklājas un krustojas savā starpā: līdzības lielās līnijās un detaļās. (66§ ) …
