| Nr. | Название главы | Стр. |
| Vispārīga informācija par Maltu | 3 | |
| Maltas Tūrisma politika 2007-2011 gadam | 5 | |
| Latvijas tūrisma politikas plānošana | 8 | |
| Secinājumi | 12 | |
| Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 13 |
Malta - noslēpumaina sala, par kuru retais ko zina un māk pateikt, kur tā atrodas. Pusotras stundas braucienā ar prāmi no Sicīlijas esošā sala asociējas ar trijām lietām: ordeni, bruņiniekiem un klēpja sunīšu sugu. Tomēr ieraudzīt kaut ko no tā visa diez vai izdosies - lielāko daļu Jāņa Kristītāja ordeņa bruņinieku no salas patrieca jau Napoleons, bet Maltas zīda sunīšu vairāk ir Eiropas aristokrātu namos.
Arhipelāgs sastāv no vairākām salām, no kurām trīs lielākās ir apdzīvotas : 246 km2 lielās Maltas salas, mazākas - Gozo (67 km2) un Komino. Salu ainavai raksturīgi zemi un klinšaini kalni un teras veida līdzenumi, bet krasta līniju glezno lielāki un mazāki līči, klintis un smilšainas pludmales. Izņemot bruņiniekus un suņus, šeit ir pietiekoši daudz kā cita ievērības cienīga. Arheoloģiskais parks, senlaiku tempļi, viduslaiku pilsētas, protams, ir interesanti, taču tas bija ļoti ļoti sen. Mūsdienu Malta ir sava veida Holivudas filiāle. Pateicoties brīnišķīgajām ainavām, senajām celtnēm un leģendām Malta daudzkārt tika izvēlēta filmējot seno Romu un Grieķiju. Mediterranean Film Studios parkā atrodas īpaši aprīkots baseins zemūdens filmēšanai. Kopumā šeit tika uzņemtas vairāk kā 200 filmas, no kurām pazīstamākās ir "Gladiātors", "Troja", "Jūlijs Cēzars", "Grāfs Monte Kristo" un "Lielisko džentelmeņu līga". 1980. gadā šeit tika uzņemta filma par slaveno multeņu varoni Papaiju (vai atceraties mazo jūrnieciņu, kuram garšoja sparģeļi?). …
Apskatos Latvijas un Maltas tūrisma politikas dokumentus jāsecina, ka tie atšķiras, lai gan nepieciešamā informācija ir iekļauta. Līdz ar to tas uzskatām parāda, ka ne visās ES dalībvalstīs dokumenti ir vienādi, tomēr tiem ir viens mērķis – īstenot valsts tūrisma politiku. Maltā ir viens liela apjoma tūrisma dokuments, kurā apvienota būtiskākā informācija, rīcības plāns un stratēģija. Latvijā savukārt ir izdalīti vairāku līmeņu dokumenti, kuri pakārtoti viens otram. Būtību tas nemaina, jo šiem dokumentiem ir viens mērķis – ar to palīdzību sasniegt tūrisma politikas mērķus un veidot ilgtspējīgu tūrisma nozari valstī.
