Ķīmija un elektrība

Ķīmija un Elektrība
Tāpat kā visas lietas dzīvē arī elektrība ir cieši saistīta ar ķīmiju, ja runājam par ķīmiju dabā tad dzīvs pierādijums eliktrības klātesamībai ķīmijā ir zibens.

Zibens
Zibens ir elektriskā izlāde starp mākoņiem vai starp mākoņiem un zemi,negaisa bet retāk stipra sniegputeņa vai vulkāna izvirduma laikā. Izlāde notiek, kad atmosfērā izveidojas jonizēta gaisa kanāls. Ar neapbruņotu aci elektroni nav redzami, bet, kad notiek zibens izlāde, tie kustas tik ātri, ka gaiss šaurā kanālā ap tiem kvēlo (notiek gāzes jonizācija un veidojas plazma).

Akumulatoru Baterija
Akumulatoru baterija ir baterijas tips, kuru ir iespējams atkārtoti uzlādēt.

Ūdens
Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kuram nav ne garšas, ne smaržas. Tā ir ķīmiska viela, kuru veido ūdeņradis un skābeklis, tā ķīmiskā formula ir H2O. Ūdens ir visas dzīvības pamatā, tādēļ, iespējams, tas ir vissvarīgākais šķidrums pasaulē. Ir zināms, ka visām pazīstamajām dzīvības formām ir vajadzīgs ūdens (izņemot dažu veidu baktērijas), un tiek uzskatīts, ka dzīvība ir radusies tieši ūdenī. Ūdens ir sastopams trīs agregātstāvokļos: kā cieta viela (ledus), kā šķidra viela (ūdens), un kā gāzveida viela (ūdens tvaiks).

Gaiss
Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru. Gaisu lielākoties veido slāpeklis (78%) un skābeklis (21%). Atlikušo vienu procentu veido argons, oglekļa dioksīds, ūdens tvaiks un citas gāzes. Gaiss ir bezkrāsains, bez smaržas un garšas.

Eektrolīze
Elektrolīze ir ķīmisks process, kas norisinās pie elektrodiem — anoda un katoda, ja caur elektrolīta šķīdumu vai kausējumu plūst strāva, kā rezultātā vielas tiek sadalītas atsevišķos ķīmiskajos elementos un citos savienojumos.

Saules baterija
Saules baterija ir pusvadītāju fotoelektriskais ģenerators Saules starojuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā. Saules gaismas vietā var būt arī citas izcelsmes elektromagnētiskais starojums ar līdzīgu viļņa garumu.
…