Pirmais izcilais Atēnu filozofs Sokrats, kuru dēvē arī par morāles filozofijas tēvu, izveidoja metodi, kā nepārtrauktu jautājumu un atbilžu rezultātā nonākt pie patiesības. Viņš teica: “es zinu, ka neko nezinu, bet citi nezina pat to” (Megi, 2000:20). Tas ļauj novērtēt, ka jau pirms mūsu ēras pasaulē bija izcili filozofijas klasiķi, kuru domas mēs varam izmantot arī mūsdienās, lai labāk spētu saprast savu viedokli un pārliecības. Un kas gan var būt vieglāks par jautājumu uzdošanu?! Visas neskaidrās lietas pēkšņi kļūst skaidras, ja vien mēs uzdodam jautājumus. Un tas nav viss - “gudrības mīlestība” ir kā nebeidzams jautājums, jo tas, kas ir sācis iet šo ceļu vairs nevar apstāties. Jo ir taču tik labi būt zinošam, gudram, attīstītam un pilnam ar vēlmi iegūt no dzīves vairāk!
Kā uzsver M. Kūle un R. Kūlis – filozofija sākas ar jautājumiem, nevis ar atbildēm uz tiem. Jautājumi ir svarīgāki par atbildēm. Uzdodot jautājumu nozīmē lauzties ārā no nezināšanas un sākt saprast, par ko tiek jautāts (Kūle, Kūlis, 1998:5-7). No tā var secināt, ka cilvēka ceļš uz “gudrības mīlestību” ir neskaitāmu jautājumu un atbilžu kopums. …
