Ģimenes apsekošana vien nav pamats profesionālam slēdzienam. Līdz ar to nepieciešams būtu uzņemties sociālās problēmas risinātāja lomu. Labi, ja sociālajam darbiniekam izdodas atrisināt sociālo problēmu, tad atsauksmes rakstīšana ir vienkāršāka. Ja neizdodas, tad sociālais darbinieks mēģina, norādot atsauksmē, pamudināt citas iestādes uz lēmumu, kas ietekmētu problēmas risinājumu. [2., 227.]
Tātad apkopojot visu iepriekšminēto, varu secināt, ka sociālā darbinieka pamata princips ir palīdzēt ikvienam klientam pārvarēt sociālās problēmas. Sociālais darbinieks uzņemas atbildību par problēmas risināšanu, tās vadību un organizēšanu. Sociālais darbinieks arī kontrolē sociālās problēmas risināšanas gaitu.
Sociālajam darbiniekam, sastopoties ar sociālo problēmu, viņš klientos un citur meklē pozitīvo, uz ko balsta savu darbību. Sociālais darbinieks uzsver pozitīvos faktorus, lai uzmundrinātu un iedrošinātu klientus, un pēc iespējas vairāk ignorē negatīvos aspektus, lai klientus nenomāktu un nepadarītu bezcerīgus.
Galveno vietu savā darbībā sociālais darbinieks piešķir sociālo problēmu risināšanai, kura izpaužas starpniecības, kompensācijas, aizsardzības un mobilizācijas funkcijā. Sociālais darbinieks vienmēr meklē sociālajā gadījumā sociālo problēmu. Viss, ko sociālais darbinieks dara ir vērsts uz sociālās problēmas risināšanu.
Tomēr pats galvenais, risinot sociālo gadījumu, ir sociālā darbinieka un klienta sadarbība. Klients tiek uzklausīts, atbalstīts, virzīts uz to, lai spētu atrisināt sociālās problēmas. Sociālam darbiniekam veiksmīgas problēmas risināšanas gadījumā tomēr jāatstāj klientam iespēja atgriezties gadījumos, kad viņš nespēj tikt galā ar kādām citām problēmām.
…
