• K. Ulmanis iedibināja režīmu, ko nereti dēvē par „15. maija Latviju” un literatūrā apzīmē ar aptverošu terminu „autoritārs”, to dēvēja par nacionālo konservatīvu diktatūru. K. Ulmanis sevi dēvēja par „tautas un valsts varas pilnvarnieku” vai vienkāršāk – Vadoni. ( viņš balstījās uz armiju, aizsargiem, zemniecību)
• Autoritārā režīma pastāvēšanā un nostiprināšanā bija ieinteresēti arī valsts sektorā nodarbinātie ierēdņi. Viņiem Ulmaņa diktatūra bija personiskās labklājības avots.
• visas svarīgākās valsts lietas Latvijā izlēma Ulmaņa ieceltais Ministru kabinets, kuru rokās sakoncentrējās augstākā likumdošanas un izpildvara.
• Valsts prezidents neapdraudēja Ulmaņa varas monopolu. (līdz 1936. g. valsts prezidents – Alberts Kviesis)
• Valsts prezidenta un Ulmaņa attiecības krasi saasinājās, tuvojoties 1936.g. 11. aprīlim – A. Kvieša otrās prezidentūras lika beigas. Abi vēlējās kļūt par pirmo pilsoni valstī. Galu beigās Ulmanis nāca pie varas un pavienoja valsts prezidenta un Ministru prezidenta amatu.
• pēc 1934. g. 25. maijā izdotā likuma, 60 pilsētās tika likvidētas vēlētās domes, kurus nomainīja iekšlietu ministra vēlētas personas.…
