Tieši par Jodu ir arī daži frazeoloģismi, kā piemēram - Pie joda!; Jods lai parauj!; Jupis parāvis! -- saka, paužot sašutumu, dusmas.
Mūsu senči uzskatīja, ka Pērkons ļoti bieži cīnas ar ļauno jeb Jodu. Pērkona cīņa ar Jodu latviešu tautas folklorā ir bagāti aprakstīta ļoti daudzās teikās, ticējumos. Jods ir mūžīgais Pērkona ienaidnieks, kurš no viņa slēpjas, viņu kaitinādams. Tomēr gandrīz vienmēr Pērkons Jodu uzvar. Ir vesela rinda senu tautasdziesmu, kurās Jods vai Pērkons sasper ozolu deviņos gabalos, tādejādi izraisot Saules asaras trīs gadu (nedēļu vai dienu) garumā. Viena no versijām ir, ka šī ozola daļu savākšana ir iniciācijas rituāla sastāvdaļa, cita – ka tas ir saistīts ar seno kalendāru. Atcerēsimies kaut vai mīklu par ozolu ar divpadsmit zariem un visu sekojošo. Lai kāda būtu īstā versija, ir skaidrs, ka šim kokam ir saistība ar dieviem, tas ir Saules iemīļotais ozols un nebūtu īsti prātīgi lielīties ar tā nociršanu, ja nevēlaties izraisīt dievu dusmas. Saka arī, ka Pērkons un Kalējs no salasītām dzirkstelēm izkaļ zobenu, ar ko nocērt Jodam kaklu vai pārsit galvu. Tautasdziesmu, kurās būtu tēlots Pērkona un Joda vai Velna konflikts, cīņa, vispār nav.
…
