Zemes virskārtas radioviļņu vadītspēja
Šāda spēja piemīt lielajām ūdenstilpnēm, kurās ir liels daudzums elektrovadītspējas. Lielā mērā tās nosaka cik tālu radiovilnis nonāks, līdz tas zaudēs savu enerģiju un norims.
Jo ir lielāka vadītspēja, jo tālāk radiovilnis nonāks. Gar jūru un okeānu ūdeņiem, mitrām augsnēm radiovilnis spēj pārvietoties simtiem un tūkstošiem kilometru attālumā.
Radioviļņu īpašība
Uz zemes virsma nav gluda, tāpēc viļņi savā ceļā sastop visdažādākos šķēršļus, pakalnus, ieplakas, mežus un celtnes. Visiem viļņiem ir raksturīga difrakcija, spēja apliekties ap šķēršļiem, bet viļņa garumam ir jābūt lielākam par šķērsli lai to apliektu.
Pastāv divi veidi, kā izplatās radioviļņi uz Zemes un ap to.
Vienā gadījumā radioviļņi nepaceļas augstāk par troposfēru un virzās gar zemeslodes liekto virsmu. Tas notiek tāpēc, ka pieaugot augstumam, samazinās gaisa blīvums un līdz ar to palielinās radioviļņu izplatīšanās ātrums. Tā rezultātā radioviļņa fronte lūst un radiostars pakāpeniski noliecas lejup, sekojot zemeslodes izliekumam. Šos viļņus sauc par virsmas radioviļņiem, un to izplatībā nozīmīgas ir ne vien atmosfēras zemāko slāņu, bet arī zemeslodes virsmas īpašības.
…
