Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
1. | Aizliegtas vienošanās | 4 |
2. | Aizliegtas vienošanās Konkurences likuma izpratnē | 6 |
3. | Aizliegtas vienošanās Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 81.panta izpratnē | 8 |
Nobeigums | 11 | |
Izmantotās literatūras saraksts | 12 |
Nobeigums
Konkurences likuma 1.panta 11.punkts nosaka, ka vienošanās ir „divu vai vairāku tirgus dalībnieku līgums vai saskaņota darbība, kurā tirgus dalībnieki piedalās, kā arī lēmums, ko pieņēmusi reģistrēta vai nereģistrēta tirgus dalībnieku apvienība (asociācija, savienība u.tml.) vai tās amatpersonas.” Konkurences likuma piemērošana līdzīgi kā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81.panta piemērošana netiek ierobežota tikai ar divpusēji vai daudzpusēji noslēgtu līgumu.
Saskaņā ar Konkurences likuma 11.panta pirmo daļu katram tirgus dalībniekam sava rīcība tirgū jānosaka patstāvīgi. Tirgus dalībnieks neapšaubāmi ir tiesīgs piemēroties tirgus apstākļiem un noteikt preces cenu atbilstoši tās izmaksām, taču ir aizliegti jebkuri kontakti starp tirgus dalībniekiem, kuru mērķis vai sekas ir ietekmēt esošā vai potenciālā konkurenta rīcību tirgū vai atklāt konkurentam savu plānoto rīcību, lai piemērotos tirgus apstākļiem.
Saskaņā ar Konkurences likumu ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā
Ar Konkurences likumu aizliegtās vienošanās ir atļautas, ja tirgus dalībnieki ir saņēmuši Konkurences padomes atļauju. Konkurences padome vienošanās var atļaut vai atļaut ar nosacījumiem, pieņemot attiecīgu lēmumu, ja tā konstatē, ka vienošanās veicina preču ražošanas vai realizācijas uzlabošanu vai ekonomisko progresu un tādējādi dod labumu patērētājam, turklāt šīs vienošanās neuzliek attiecīgajiem tirgus dalībniekiem ierobežojumus, kuri nav nepieciešami šo mērķu sasniegšanai, un nedod iespēju likvidēt konkurenci ievērojamā konkrētā tirgus daļā.
…
Konkurence ir galvenais tirgus ekonomikas balsts un dzinējspēks, jo tās rezultātā samazinās cenas, tiek uzlabota preču kvalitāte, radīti jauni produkti un attīstītas tehnoloģijas, tādējādi veicinot valsts ekonomikas attīstību un iedzīvotāju labklājību. Latvijai, pārejot no plānveida ekonomikas uz brīvā tirgus apstākļiem, valsts regulējošā loma, kas aptvēra visas valsts saimnieciskās dzīves jomas, tika maksimāli samazināta un šobrīd valsts iejaukšanās liberalizētajās uzņēmējdarbības nozarēs iespējama tikai uz likumu un tiem pakārtoto normatīvo aktu pamata. Valsts uzdevums brīvā tirgus apstākļos ir nodrošināt tiesisko pamatu efektīvai tirgus funkcionēšanai, nosakot valsts institūciju un tirgus dalībnieku tiesības un pienākumus godīgas konkurences saglabāšanā, aizsardzībā un veicināšanā.