-
Intervijas atšifrējums un analīze
Intervēju draudzenes draudzeni. Droši vien liels mīnuss ir tas, ka daudz par viņu jau zināju no draudzenes stāstītā un, jau bija izveidojies konkrēts priekšstats par viņu.
Intervija ilga ~ 35.min
Manuprāt, intervija neizdevās kvalitatīva, jo sarunas biedrene bija jūtami saspringusi un ļoti piedomāja pie tā, ko teica. Arī rezumēt neizdevās, jo sarunas biedrene to veica manā vietā, kas šķiet briesmīgi, jo tas nodemonstrēja, cik ļoti sarunas biedrene nejutās komfortabli zinot, ka saruna tiek ierakstīta. Protams bija brīži, kad sarunas biedrene aizmirsa, ka saruna tiek ierakstīta un sāka brīvi runāt par emocijām, jūtām, taču drīz vien saspringums un samākslotība atkal bija jūtama, neskatoties uz to, ka saruna, manuprāt, bija diezgan atklāta.
Pirms sākt interviju parunājām 3h, kas, manuprāt, bija liela kļūda, jo šajā laikā pa virsu jau esošajam priekšastatam par „A”(no draudzenes stāstītā) , uzslāņojās jaunais viedoklis (žēlums), kurš traucēja visa uzdevuma laikā objektīvi izvērtēt situāciju, jo „A” no mana skatu punktā bija „cietusī”
Intervija notika pie „A” mājās, kur puisis ar, kuru „ A” dzīvo kopā tika „deportēts” uz virtuvi .
„A” ir 20 gadu, jau gadu dzīvo ar savu puisi tēva mājās, 8.mēnešus atpakaļ piedzima meitiņa. Ir finansiālas dabas problēmas, jo pati strādāt nevar, tēvs ir slims. Vienīgais ģimenes apgādnieks ir Mareks („A” puisis).…
Darbs novērtēts ar augtāko vērtējumu. Pārsvarā izmantoju pārfrāzēšanu un jūtu atspoguļošanu, kā arī ļoti aktīvi pielietoju atbalsta tehniku (mhm,jā u.c), lai runātāja justos uzklausīta un justos drošāk. Manuprāt, runātāja pēc šīs sarunas varēja vēl šo to apdomāt par savu lomu ģimenē un savām attiecībām ar savu mīļoto cilvēku; pati tikt skaidrībā ar to, kā jūtas un, ko īsti cer sagaidīt no attiecībām. Runājot par savām konsultēšanas prasmēm.... ,manuprāt, esmu pārvarējusi neveiklību un brīvi, nekautrējoties uzdevu jautājumus un pārfrāzēju vai atspoguļoju jūtas, taču nedaudz iespringu un klausīšanos, lai veiksmīgāk varētu pārfrāzēt, kas, manuprāt, man tikai traucēja, jo centos neaizmirst dzirdēto un piefiksēt, manuprāt, nozīmīgāko. Žēl, ka neizdevās intervēt pilnīgi nepazīstamu cilvēku, lai spētu objektīvi novērtēt savu izaugsmi, jo šajā intervijā, kā, jau minēju ievadā, nebija neitrālu jūtu pret runātāju, kas veidoja zināmu attieksmi pret runātājas dzīves biedru un situāciju kopumā.
