Visi 18.gs. monarhi gribēja īstenot un realizēt jaunu, vēl nebijušu politisko sistēmu, kas ļautu valstij attīstīties pašsaprotamā veidā, jo neveiksmīgo pagātni vēlējās aizmirst. Vēljoprojām bija aktuāla ideja par milzīgu, centralizētu valsti, kas spētu sevi aizstāvēt pret jebkādiem uzbrukumiem. Tāpat muižnieku privilēģijas vēlājās atcelt. Anglija absolūtismā tikpat kā neiesaistījās. Turpinoties karadarbībai starpvalstu attiecībās pastāvēja zināma stabilitāte, kas, nenoliedzami, 18.gs. veicināja notiekošo procesu veiksmīgu attīstību. Notika vairāki kari par ietekmi politikā un valstu sāncensību tirdzniecībā jeb pasaules tirgū. Norisinājās Septiņgadu karš, kurā piedalījās visas Eiropas lielākās valstis. Karš noslēdzās ar Britu impērijas izveidi.
Valstu sistēmas veidošanā tika izveidota starptautisku valstu sistēma. Valsts varai bija jābūt vienotai, tādējādi atvieglinot valsts pārvaldīšanas procesu. Valstīm, kas piekopa absolūtisma idejas bija līdzīgas iezīmes, taču tās nebija vienādas, drīzāk individuālas. Valstu intereses bieži nesakrita, kas radīja nesaskaņas starp tām, taču problēmas sāka risināt arī caur sarunām. Kari, protams, turpinājās, kas absolūtisma ietekmē turpināja mainīt Eiropā notiekošos procesus.
…
