Ja par klusumu runā, kā par pilnīgu saziņas trūkumu, tad var teikt, ka šāda pieredze ilglaicīgā periodā nenāk par labu nevienam, vienalga izraisīta dēļ viena cilvēka norobežošanās no pasaules, vai otrādāk, pasaules norobežošanās no viena cilvēka.
Kopumā vērtējot klusuma ietekmi uz cilvēku varu teikt, ka katram nāks tikai par abu kādu brīdi pavadīt kusuma, vairāk koncentrējoties uz sajūtām nevis to ietērpšanu vārdos, kas beigās izskan tukši un bezjēdzīgi. Manuprāt tā ir milzīga bagātība, ja cilvēks spēj izmantot kusumu savā saziņā ar apkārtējo pasauli, ja bieži tas dod iespēju pateikt daudz vairāk. Arī atmiņās visspilgtāk iespiežas ciešs apskāviens vai mīļš glāsts, kas pavadīts ar siltu un patiesu smaidu.
…
