Lai arī Eiropas Savienība sākotnēji veidota kā ekonomiska valstu savienība, tās uzmanības lokā pēc 1992. gada nonāca arī kultūra. Kultūras iekļaušana Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā skaidrojama ar straujo kultūras industriju ekonomiskās nozīmes pieaugumu un nepieciešamību rūpēties par savu identitāti pieaugošas globalizācijas apstākļos.
Eiropas Savienības moto ir „Vienoti daudzveidībā”.
Pēdējos piecpadsmit gadus pasaule ir pieredzējusi neskaitāmas pārmaiņas. Līdz ar Eiropas integrācijas procesa tālāku virzīšanos NATO un ES ir nonākušas labvēlīgā situācijā, lai attīstītu kopēju stratēģisku vīziju un apzinātos „pievienoto vērtību”, ko katra puse spēj piedāvāt, lai veicinātu politisko dialogu un, lietojot mūsdienās ļoti populāru frāzi, – „domātu globāli”.
EIROPAS IDENTITĀTE
Režīmu teorija (80.gadu sākums) skaidro izziņas faktoru nozīmi starptautiskajā politikā.
Pastāv simboli un atsauces, kas kopīgas darbīgajām personām. Režīmus raksturo kā mehānismus, kas gādā par efektīvu starptautisko un starpnāciju attiecību vadīšanu.
Savukārt drošības diskursu parāda jautājuma dramatizēšana, to padarot par prioritāti, kad kaut kas tiek atainots kā esoši draudi. Jau kopš 90.gadu sākuma mūsdienu Starptautisko Aattiecību (SA) praksē sāka izvirzīties konstruktīvisms, kas saista IR ar būtiskām saitēm sociālajās teorijās. …
