Novērošana ir viena no visizplatītākajām pedagoģisko pētījumu metodēm. To plaši pielieto pedagoģiskajā praksē. Tā palīdz pedagogam iepazīt savus audzēkņus tiešas uztveres ceļā, dabiskos apstākļos. No filozofiskā viedokļa ar novērošanas metodi sākas izziņas process, jo tā nav nekas cits kā “dzīvā vērošana”, kas organiski saistīta ar domāšanu.[1,5] Šī metodes priekšrocība ir tā, ka klases audzinātājs var pedagoģisko novērojumu veikt viens pats, gan arī iesaistīt pārējos darbiniekus un vecākus. Ja novērošanu veic kāds cits pedagoģiskais darbinieks, tad jāgarantē iespēja, ka klases audzinātājs tiek iepazīstināts ar šī novērojuma rezultātiem. …
